Pabeidzu rakstu ar domu, ka, īstenojoties visām cilvēku vēlmēm, drīz vairs nepaliks neviena cilvēka. Kaut kā drūmi sanāk. Tad es nolēmu aplūkot vēlmju īstenošanas tēmu no cita skatpunkta – no „pozitīvās” puses. Kas notiks, ja sāks piepildīties visas „labās” cilvēku vēlmes un sapņi? Lūk, kas sanāca.

Natālijas jautājums:
Vēlos pievienoties Nastjas jautājumam par vitamīniem. Konkrēti gribētos uzzināt par vitamīnu B12. Plašsaziņas līdzekļos tiek runāts par tā trūkumu veģetāriešu organismā. Lūdzu, paskaidrojiet šo sīkāk.

Anastasijas jautājums:
... Un vēl kas — mūsdienu medicīnā pastāvīgi tiek runāts par vitamīniem, par to saturu produktos un trūkumu organismā. Taču nekad neesmu dzirdējusi, ka jūs lekcijās minētu vitamīnus.

Paldies par jūsu jautājumiem.

Jā, tiešām savās Ajurvēdas lekcijās es gandrīz nepieminu vitamīnus. Tā rīkojos vienkārša iemesla dēļ — Ajurvēdiskā diēta ir dabīga diēta, ko iesaka Sanātana Dharma. Sanātana Dharmu cilvēkiem pavēstījuši Riši, un tā ir Dieva radīta. Tā ir pilnīga sistēma, kuras ievērošana nodrošina labu veselību un atbrīvošanos no slimībām (uzsveru vārda «atbrīvošanās» nozīmi).

Vai uz pasaules ir cilvēki, kuri vēlas, lai viņiem būtu slikti? Katra dzīva būtne tiecas pēc tā, lai viņai būtu labi – vismaz pēc izdzīvošanas. Cilvēks nav izņēmums. Tādēļ lielākā vai mazākā mērā visi cilvēki domā pozitīvi jeb vēl sev labu. Pat pašnāvnieki, darot sev galu, domā, ka tā būs labāk. Visiem ir dažādi sapņi un vēlmes. Visi dzīvē pēc kaut kā tiecas. Pat guļot uz dīvāna – vismaz pēc tā, lai viņus liek mierā. Arī taču vēlme! Kādēļ tad lielākā daļa vēlmju neīstenojas? Kādēļ brūk sapņi un mirst cerības?

Nikolaja jautājums:
"Ja tablete nevar izmainīt cilvēka karmu, vai viņam līdzēs ajurvēdiskie līdzekļi un procedūras? Sanāk, ka, ja tās palīdz, tad labākajā gadījumā sniedz tikai īslaicīgu atvieglojumu. Vai arī pastāv ajurvēdiskas procedūras, kuras, iedarbojoties uz cilvēka ķermeni, var kādā veidā mainīt Sanskaras?"

Paldies par jautājumu, Nikolaj!

Atbildot uz to, sanāca neliels raksts.

Īstenībā Ajurvēdai un medicīnai kopīgs ir tikai tas, ka abas nodarbojas ar cilvēka veselību, taču tām ir principiāli pilnīgi dažādas pieejas. Tas ir tāpat kā salīdzināt puišeļus, kuri pagalmā dzenā bumbu, un Anglijas Futbola Premjerlīgu – tos vieno ja nu tikai bumbas izmērs.

Nesen ar dažu dienu intervālu uzgāju divus interesantus rakstus.

Pirmajā rakstā ir stāstīts par pētījumu, kas veikts Jeilas universitātē (Yale University) Amerikas Savienotajās Valstīs. Pētījuma objekts bija cilvēki, kuri dzīvē meklē laimi. Šī daudzus gadus veiktā pētījuma rezultāti bija pārsteidzoši. Tika noskaidrots, ka, salīdzinot ar cilvēkiem, kuri dzīvē nemeklē laimi, laimes meklētāju vidū ir procentuāli visvairāk pašnāvību, slimību, depresiju, alkoholiķu, narkomānu un neveiksminieku. Tāpat viņi ir vairāk pakļauti stresam. Zinātnieku skaidrojums ir tāds, ka laimes meklēšana pati par sevi rada stresu. Piekrītu. Taču kādēļ viss ir tik dramatiski?

Pirmkārt, kas ir slimība? Ajurvēdā slimība tiek saukta par „pradžā aparādha”. Tulkojumā no Sanskrita tam ir šāda nozīme: „pradžā” tulkojams kā cilvēce, dzimšana un dzīvība, bet „aparādha” – grēkošana, aizskaršana, pārkāpums, noziegums un vaina. Līdz ar to slimība ir to principu pārkāpšana, kas ir dzīvības pamatā. Starp citu, cik svētīgi ir zināt Sanskritu!

Liels paldies par Jūsu komentāriem un apsveikumiem. Arī turpmāk centīšos rakstīt par Jūs interesējošām un dzīvē noderīgām lietām, jo Sanaatana Dharma ir zinātne par dzīvi, un viss tajā esošais ir ar izteikti praktisku nozīmi.