Pabeidzu rakstu ar domu, ka, īstenojoties visām cilvēku vēlmēm, drīz vairs nepaliks neviena cilvēka. Kaut kā drūmi sanāk. Tad es nolēmu aplūkot vēlmju īstenošanas tēmu no cita skatpunkta – no „pozitīvās” puses. Kas notiks, ja sāks piepildīties visas „labās” cilvēku vēlmes un sapņi? Lūk, kas sanāca.
Visas sievietes vēlas iziet par sievu pie prinča. Kas tad notiks? Pirmkārt, kur ņemt tik daudz prinču? Otrkārt, tīri statistiski runājot, sieviešu gluži vienkārši ir vairāk nekā vīriešu – visām nepietiks. Treškārt, ko darīt, ja vairākas sievietes sagribēs iziet par sievu pie viena un tā paša prinča? Vai mazināsies gribētāju skaits? Jāliek lietā vardarbība? Jāveic sacensības? Izloze? Kā lai piepildās to sieviešu vēlmes, kuras paliks bez prinča? Kādai taču būs jāpiekāpjas. Tātad viņu vēlmes tomēr neīstenosies. Galu galā, ko darīt, ja pats princis nevēlas precēties? Vai laulāt piespiedu kārtā? Tas var būt pretrunā ar viņa paša vēlmēm. Viena cilvēka vēlmes nonāk pretrunā ar citu cilvēku vēlmēm – ko darīt tad?
Vairumam cilvēku dzīvē nepatīk pūlēties. Iedomāsimies, ka īstenosies viņu kvēlākā vēlme un viņi pārstās strādāt. Esmu pārliecināts, ka viņu dzīves nepieciešamības no tā nemazināsies. Kas gan viņus ēdinās, dzirdīs un apģērbs? Atlikušajam mazākumam vienkārši nepietiks spēka šo varzu uzturēt.
Ļoti daudzi dzīvē vēlas būt priekšnieki, ministri un prezidenti. Kur lai visiem atrod tik daudzus amatus? Kurš gan nodarbosies ar aršanu, sēšanu un visa nepieciešamā ražošanu, kā arī šo priekšnieku norādījumu izpildīšanu, ja vieni tikai dos pavēles, bet citi īstenos savu sapni un pārstās strādāt?
Daudzi vēlas dzīvot siltās zemēs, greznās villās silta okeāna krastā, pie palmām un uz baltām smiltīm. Taču šādu vietu pasaulē nav nemaz tik daudz – visiem nepietiks. Atkal līdzīgs stāsts – šoreiz domājot tīri ģeogrāfiski, šīs vēlmes nevar tikt īstenotas.
Neviens nevēlas mirt – visi grib dzīvot mūžīgi. Nu, ja ne mūžīgi, tad vismaz ļoti ilgi. Tādā gadījumā Zemes apdzīvotība augs nevis aritmētiskā, bet gan ģeometriskā progresijā un iestāsies sabrukums resursu trūkuma dēļ.
Un ko darīt, ja šodien jūs novēlat savam vīram nāvi, viņš ņem un nomirst, īstenojot jūsu vēlmi, bet nākamajā dienā jūs pārdomājat? Ko tad?
Vēl varēs veikt noziegumus un pēc vēlmes izvairīties no soda.
Bet kā ar īpašumiem, kurus katrs uzskatīs par saviem?
Un kā gan beigsies visi konflikti un kari, tiesas procesi un strīdi? Tajos būs vieni vinnētāji. Kas darīsies sportā, kur arī nebūs zaudētāju un nebūs trešo un otro vietu, bet būs tikai pirmās vietas, jo visi gribēs tikai uzvaras un zelta medaļas utt. utt. Varat paši turpināt sarakstu.
Pilnīgs murgs, vai ne?
Tādēļ arī Dievs radīja Karmu, lai tā visu taisnīgi regulētu – nevis pēc mainīgās un no garastāvokļa atkarīgās cilvēku izpratnes par taisnīgumu, bet gan pēc Dieva taisnības, pēc patiesās lietu kārtības. Viņš zina labāk par cilvēkiem visu, kas kuram ir labi vai slikti un, galvenais, kurš ko ir pelnījis.
Līdz ar to īstenot vēlmes un realizēt sapņus, NEMAINOT KARMU, nav iespējams principā. Kādam jāpasaka cilvēkiem taisnība, un mums ir nepieciešama drosme, lai šo taisnību sadzirdētu. Ja ar vēlmēm viss būtu tik vienkārši kā dzirdētais un lasītais „sagribi un saņem”, visi jau sen būtu laimīgi, veseli un bagāti un dzīvotu komunismā, vēl vienā ļoti naiviem cilvēkiem domātā pasakā. Tā kā tik naivu cilvēku vairs nav palicis, komunismam neviens arī vairs netic. Bet brīnumainai vēlmju izpildei cilvēki gan joprojām tic. „Bet ja nu paveiksies? Ja nu notiks brīnums?” Diemžēl visticamāk nenotiks. Varbūt arī par laimi.
Atkal sanāk kaut kā ne visai optimistiski. Tā nu ir, atvainojiet. Tāda ir mana Dharma – graut ilūzijas, lai atbrīvotos vieta patiesībai. Patiesība ir šāda: ja vēlies, lai piepildās tava vēlme, jāmaina sava apziņa, jo mūsu dzīve ir tās atspulgs. To var panākt tikai, mainot Karmu, kura īstenībā arī nosaka un konfigurē šo pašu apziņu. Savukārt, mainīt Karmu var tikai un vienīgi ar Dieva palīdzību. Bez Viņa tik sarežģītas izmaiņas cilvēku dzīvē vienkārši nav iespējamas, jo tās savstarpēji cieši saista Karma – viena cilvēka dzīves notikumi ir nenodalāmi „sapīti” ar daudziem notikumiem citu cilvēku dzīvēs. „Atšķetināšanai” un risināšanai kāreiz domāta Joga, īpaši Karma Joga.
Varat man iebilst: „Es kādreiz kaut ko sagribēju, un tas piepildījās bez visādas Jogas.” Jā, tā mēdz notikt. Tā notika tādēļ, ka jūsu vēlme atbilda jūsu Karmai. Apsveicu! Taču tā notiek ļoti reti. Visbiežāk vēlmes saglabājas neīstenotu sapņu veidā. Un paldies Dievam! Tādējādi ar Karmas palīdzību Visumā tiek saglabāta harmonija.